Pieredzes apmaiņas brauciens uz Ķemeru nacionālo parku un Engures ezera dabas parku
Dvietes palienes un tās apkārtnes iedzīvotāji un zemes īpašnieki, kā arī Dvietes LIFE+ projekta darbinieki no Latvijas Dabas fonda, Ilūkstes novada pašvaldības un Elm Media 18.-19. oktobrī devās braucienā uz Ķemeru nacionālo parku (ĶNP) un Engures ezera dabas parku (EEDP), lai iepazītos ar zālāju noganīšanas pieredzi teritorijās, kur ganīšana uzsākta agrāk īstenotos LIFE projektos ("Mitrāju aizsardzība Ķemeru nacionālajā parkā", LIFE2002NAT/LV/8496 un „Engures ezera dabas parka dabas aizsardzības plāna ieviešana", LIFE00/NAT/LV/7134).
18. oktobrī DAP darbinieka, bijušā LIFE projekta koordinatora Anda Liepas vadībā brauciena dalībnieki viesojās abās Ķemeru LIFE projekta laikā ierīkotajās ganību vietās ĶNP – Lielupes palienes pļavās un Slampes palienes pļavās. Abās vietās ganās gan liellopi, gan ‘Konik’ zirgi. Ganību aplokiem ĶNP nav izmantotas dzeloņdrātis, lai nesavainotos ganību un savvaļas dzīvnieki, to vietā žogiem visā garumā pievienots elektriskais gans.
Ganības Lielupes palienē ir apmeklētājiem grūti pieejama vieta, ceļš, kas ved cauri ganībām, izbraucams tikai ar apvidus auto. Ganības ierīkotas 2006.gadā, tajās ap 280 ha platībā ganās ap 30 liellopu un ap 30 zirgu. Lielupes pļavas palos applūst, tādēļ, lai pasargātu ganāmpulku, palu sākumā tas tiek mērķtiecīgi virzīts augstāku vietu virzienā, kā arī ir iekārtots speciāls uzbērums, kur dzīvniekiem patverties palu laikā. Lielupes pļavas ir ievērojami noganītas, vietas ar īsu zālīti ir laba atpūtas un barošanās vieta ceļojošām zosīm. Arī brauciena dalībniekiem palaimējās redzēt dažas zosis (vienu baltvaigu un divas meža zosis). Vismaz periodiski lopi apmeklē ap 70% iežogotās teritorijas. Lielupes palienē bija vērojams, kā lopi atkaro niedrēm un zālei arvien jaunas aplokā iekļautās platības.
Savukārt Slampes paliene ir viegli pieejama apmeklētājiem, tajā iekārtota tūrisma infrastruktūra – putnu vērošanas tornis un uzbērums, no kura pārskatāmas LIFE projekta ietvaros ierīkotās ganības un izlīkumotā Slampes upe. Ganības šeit ierīkotas 2005. gadā, 120 ha platībā ganās ap 60 zirgu un ap 30 liellopu. Arī šeit pļavas ir labi noganītas, ganāmpulks izmanto arī mežmalu, lai barotos, patvertos no kukaiņiem, karstās saules un berzētos gar kokiem. Meža pusē aplokam nožogojums nav nepieciešams, jo lopi nekad nedodas mežā dziļāk par noteiktu attālumu no pļavu malas.
19. oktobrī ar ganību teritorijām EEDP iepazīstināja Engures ezera dabas parka fonda valdes priekšsēdētājs, bijušā Engures LIFE projekta darbinieks Roberts Šiliņš. Vispirms brauciena dalībnieki devās uz ganībām ezera austrumu krastā, netālu no LU Bioloģijas institūta Ornitoloģisko pētījumu centra. Šeit kopš 2001. gada ganās lopi. Šobrīd ap 25 ha lielā aplokā (ieskaitot ezera krasta niedrājus kopumā ap 50 ha platībā) ganās 8 ‘Konik’ zirgi un 16 dzīvei āra apstākļos piemēroti dažādu šķirņu gaļas liellopi. Ganību aploku plānots paplašināt ziemeļu virzienā. Lai izvairītos no tuvradnieciskās krustošanās un konfliktiem lopu starpā, ik rudeni no ganāmpulka tiek izņemti un realizēti jaunie bullīši, tādējādi iegūstot finansējumu ganību žogu atjaunošanai un būvei. Lopiem ir brīva pieeja ezera krastam. Pļavas ir ievērojami noganītas, ainava krasi atšķiras no tās, kāda tā bija pirms LIFE projekta – ezera krasts tagad ir klajš. Noganītajās ezera krasta pļavās ligzdo bridējputni – ķīvītes, pļavu tilbītes un melnā puskuitala. 1999. gadā būvētais putnu vērošanas tornis ezera krastā vairs nav drošs apmeklētājiem, taču šoruden plānots pabeigt jauna skatu torņa būvi.
Pēcpusdienā tika apmeklēts ezera rietumu krasts, iepazīstoties ar ganībām, kas Ķūļciema apkārtnē ierīkotas 2003. gadā, kā arī skatu tornis Mazsaliņas laivu bāzē. Rietumkrasta ganāmpulkā ir 38 liellopi, starp tiem arī dažas Latvijas zilās govis un šīs šķirnes krustojumi. Ganības aizņem ap 50 ha, dzīvniekiem ir brīva pieeja niedrājiem ezera krastā. Šoruden ir ierīkots jauns aploks otrpus ceļam, uz kuru neilgi pēc pieredzes apmaiņas brauciena tikusi pārvietota daļa dzīvnieku.
Ilze Priedniece
26.10.2012.
