Atskats uz 2013. gada paliem

Pavasara pali Daugavas vidustecē šogad sākās neierasti vēlu - aprīļa vidū. Tas bija viens no galvenajiem faktoriem, kas noteica šī gada palu līmeņa ievērojamo augstumu un applūdušo teritoriju mērogu. Laika periodā no 14. līdz 19. aprīlim Daugavā lejpus Daugavpils bija vērojama grandiozākā sezonālā dabas izrāde Latvijā - pavasara ledus iešana, kuru pavadīja spēcīgu ledus sastrēgumu veidošanās gan augšpus, gan lejpus Dvietes palienes.

Viens no tādiem sastrēgumiem bija vērojams pie Līksnas ietekas Daugavā 18. aprīļa pēcpusdienā, kad ledus masas bija apstājušās pie Vaikuļānu hidroloģiskā posteņa. Tā rezultātā augšpus sastrēguma vietas Daugavpils novada Līksnas un Sventes pagastos sākās strauja ūdens līmeņa celšanās un zemāko palienes daļu applūšana. Ledus sastrēgumam pie Vaikuļāniem likvidējoties un pārvietojoties tālāk uz leju Glaudānu salas virzienā, ūdens līmenis nedaudz nokritās, taču tā bija tikai īslaicīga parādība, kurai no jauna sekoja pakāpeniska līmeņa celšanās, pateicoties sniega kušanas ūdeņu nemitīgajam pieplūdumam no Daugavas augšteces.

Visu šo laiku Dvietes palienē turpināja ieplūst gan Daugavas palu ūdeņi, gan to nestie ledus gabali un dažāda veida sapludas (palu ūdeņu nestās koku atliekas u.c.). Līdz ar to Dvietes upē bija vērojama parastajam straumes virzienam pretēja ūdens plūsma, kura bija redzama ne vien pie tilta Dvietes ciema tuvumā, bet arī pie Slobodas tilta Bebrenes pagastā.

Ūdens līmeņiem Dvietes palienē strauji ceļoties, no Skuķu ezera tika izcelts laukā tur izveidojies ledus, reizē ar kuru tika izceltas arī tajā iesalušās niedres ar visām saknēm. Peldošo niedru saliņas un ziemā cirsto krūmu atliekas tika izskalotas krastā vietās, kur parasti mēdz būt tīrumi un ceļi. Arī paši ceļi un tilti Dvietes palienes teritorijā stipri cieta no palu straumēm, kuras appludināja un izskaloja ceļu no Dvietes uz Bebreni un izskaloja uzbēruma pamatni tiltam pār Dvietes upi pie Dvietes ciema, kā arī radīja šogad lielu ievērību guvušo "Dvietes atvaru" uz Dvietes-Dunavas ceļa, kas tāpat bija pakļauts spēcīgai izskalošanai.

Maksimālie ūdens līmeņi Daugavā pie Vaikuļāniem un Dvietes palienē šogad iestājās 23.-24. aprīlī, t.i. vidēji 8-10 dienas vēlāk, nekā parasti. Visaugstākais šogad novērotais palu līmenis Dvietes palienē pie Slobodas tilta tika fiksēts 23. aprīlī (91,67 m vjl.), kas atpaliek no absolūtā rekorda 1931. gada pavasara palos (93,47 m vjl.) par nepilniem diviem metriem. Tomēr ar to bija pietiekami, lai zem ūdens pazustu ne vien lielākā daļa dabas parka teritorijas, bet arī visi gruntsūdens monitoringa urbumi Putnu salas tuvumā, ieskaitot ap 4,5 m garo ūdens līmeņu mērīšanas kārti, kas bija iesprausta vertikāli zemē.

Maksimālais palu ūdens līmenis Daugavā pie Vaikuļāniem tika novērots 24. aprīlī ap plkst. 12:00 dienā - tie bija 713 cm virs posteņa nulles atzīmes jeb 91,94 m vjl. Izanalizējot vēsturiskos hidroloģiskos datus par augstākajiem novērotajiem palu līmeņiem Daugavā pie Vaikuļāniem, jāsecina, ka tik augsts palu līmenis šajā vietā pēdējo reizi reģistrēts 1970. gadā (723 cm). Savukārt Daugavpilī tik augsti palu līmeņi pēdējo reizi novēroti tālajā 1962. gadā. 2013. gada palu līmeņa maksimums atpaliek no visaugstākā novērotā palu līmeņa Vaikuļānu hidroloģiskajā postenī (898 cm 1951. gadā) par aptuveni 1,75 metriem.

Pēc pavasara palu kulminācijas sākās pakāpeniska ūdens līmeņa pazemināšanās gan pašā Daugavā, gan tās palienē. Dvietes upē atkal bija vērojama ierastā straume Daugavas virzienā. Līmeņa krišanās notika daudz lēnākā tempā, nekā tā celšanās. Pakāpeniska ūdens līmeņa krišanās un palu ūdens masu aizplūšana no Dvietes palienes turpinājās visu maija mēnesi un nav īsti beigusies arī jūnija sākumā, jo Dvietes upē un Daugavā lejpus Daugavpils joprojām ir paaugstināts ūdens līmenis, kas nav raksturīgs vasaras mazūdens periodam.

Dāvis Gruberts
03.06.2013.