Pēdējās izmaiņas: 18.04.2017

Pieredzes apmaiņas brauciens uz Poliju

Dvietes LIFE+ projekta īstenošanā iesaistīto organizāciju pārstāvji – Edmunds Račinskis, Ilze Priedniece, Zaiga Brača un Daiga Brakmane no Latvijas Dabas fonda, Benita Štrausa no Ilūkstes novada domes, Lelde Goba no Elm Media, kā arī zemes īpašnieki Ārija Gruberte un Arnolds Savickis no Bebrenes pagasta no 28. maija līdz 1. jūnijam apmeklēja upju palieņu atjaunošanas vietas Polijas ziemeļaustrumu daļā. Uz vietas dabā tika pavadītas trīs pilnas dienas.

29. maijā projekta grupa tikās ar Bebžas nacionālajā parkā (Biebrzański Park Narodowy) notiekošā projekta LIFE09 NAT/PL/000258 „Hidroloģiskās sistēmas atjaunošana Bebžas ielejas vidusdaļā; 1. posms" pārstāvi Artūru Vjatru (Artur Wiatr). Vispirms tika apmeklēta nacionālā parka administrācija, kuras darbinieki pastāstīja par parkā notiekošajām dabas aizsardzības aktivitātēm kopumā, tostarp par četriem vienlaikus notiekošiem LIFE-Daba projektiem. Artūrs Vjatrs iepazīstināja ar hidroloģiskās atjaunošanas LIFE+ projektā plānotajiem pasākumiem. Pēc tam brauciena dalībnieki devās aplūkot projekta norises vietu dabā. Bebžas hidroloģiskās atjaunošanas LIFE+ projekta mērķi ir uzlabot apstākļus mitrāju biotopu aizsardzībai un atjaunot atklātas zālāju platības Bebžas nacionālā parka ZR daļā. Projekta ieceres ietver Vožnavejskas (Woźnawiejski) kanāla aizdambēšanu, atjaunojot ūdens tecējumu Jegžņas upē, kas ietek Bebžas pietekā Elkā. Arī Elkas upe savulaik ir tikusi stipri pārveidota palienes nosusināšanai, un ap 500 m garā posmā, kura ūdeņus savāc mākslīgs kanāls, ir praktiski izžuvusi. Bebžas hidroloģiskās atjaunošanas LIFE+ projekta ietvaros tiks plānota arī Elkas upes atjaunošana.

Bebžas palienē bija iespēja redzēt ar krūmu ciršanas un pļaušanas palīdzību atjaunotās, pļavu putniem piemērotās pļavas, kā arī hidroloģiskā režīma uzlabošanas pasākumu vietas - ūdensteces, kurās plānota gultnes padziļināšana, lai atjaunotu tajās ūdens plūsmu (Elkas upē), slūžas, kas uzbūvētas pļavu nosusināšanas efekta mazināšanai, vienlaikus saglabājot iespēju kontrolēt ūdens plūsmu, kā arī vienu no vietām, kurā uz Vožnavejskas kanāla plānota dambja būve.

Neērtības aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanā un pārvaldībā Polijā rada Natura 2000 teritoriju robežu nesakritība ar nacionālo aizsargājamo teritoriju robežām, tā tas ir arī Bebžas nacionālā parka gadījumā. Savukārt LIFE projektu īstenošanai Polijā ir ļoti labvēlīgi apstākļi – katram EK atbalstītam LIFE projektam tiek garantēts valsts līdzfinansējums 45% apjomā.

Nākamajā dienā, 30. maijā projekta grupa viesojās citā aizsargājamā teritorijā - Narevas nacionālajā parkā (Narwiański Park Narodowy), kurā 1993. gadā Polijas putnu aizsardzības biedrība (Polish Society for Bird Protection, PTOP) uzsāka projektu hidroloģiskā režīma atjaunošanai parka buferzonā. Projekts ietvēra dambju būvi gruntsūdens līmeņa paaugstināšanai, upes dabisko sāngultņu attīrīšanu no aizauguma un aizsērējuma, lai pa tām atkal varētu tecēt ūdens, kā arī atklātu, pļavu putniem piemērotu zālāju atjaunošanu.

Ar projekta teritoriju brauciena dalībniekus iepazīstināja PTOP pārstāves Anna Suhovoļeca (Anna Suchowolec) un Gabriela Kulakovska (Gabriela Kułakowska). Narevas palienē bija iespēja aplūkot veiksmīgi atjaunotas pļavas, kurās krūmi ne vien izcirsti, bet arī izrakti ar visām saknēm. Pēc pļavu atjaunošanas tajās atgriezušies tur agrāk izzudušie ķikuti. Diemžēl lielas platības Narevas palienē netiek apsaimniekotas sarežģītu zemes īpašumattiecību dēļ.

Narevas palienē projekta grupa apmeklēja vietas, kur plānots padziļināt upes sāngultnes un pietekas, jo šobrīd mazūdens periodā ūdens tajās ir praktiski stāvošs. Lielākais ūdens apjoms vēl aizvien aizplūst pa galveno, padziļināto Narevas kanālu. Bija iespēja aplūkot arī no metāla konstrukcijas un akmeņiem veidotu pārgāzni Narevas upē, kas paaugstina ūdens līmeni un novirza vairāk ūdens upes dabiskajās sāngultnēs, kas caurauž palieni.

Pēcpusdienā brauciena dalībnieki apmeklēja taku Narevas nacionālajā parkā, kas ved cauri nosusināšanas nepārveidotai Narevas palienei un uz kuru var nokļūt ar īpašām pārceltuvēm. Diemžēl paliene šajā vietā ir ļoti vienveidīga - aizaugusi ar niedrēm, un acīmredzami cieš no nepietiekamas zālāju apsaimniekošanas.

30. maijā projekta grupa apmeklēja arī divus ar videi draudzīgu saimniekošanu saistītus privātus uzņēmumus. Pirmā bija bioloģiskā saimniecība - ģimenes siera ražotne Narevas palienes krastā, kurā siers tiek gatavots no vēsturiskās Polijas sarkanās šķirnes govju piena, par kuru audzēšanu saimniekiem maksā subsīdijas. Dienas noslēgumā bija iespēja viesoties ražotnē, kurā tās īpašnieks un reizē arī vienīgais darbinieks no Narevas palienē pļautām niedrēm un siena ražo briketes kurināšanai. Šādu brikešu priekšrocība ir par oglēm mazāks izdedžu procents, laba enerģētiskā vērtība un tās ir videi draudzīgākas. Tas ir arī risinājums, kā izmantot zālāju uzturēšanai nopļautās niedres un zāli.

Trešajā dienā, 31. maijā brauciena dalībnieki devās uz Bebžas nacionālā parka dienvidu daļu. Tur bija aplūkojamas Bebžas lejtecē plašākās zemā purva platības, kurās izdevās sadzirdēt arī vienu no parka galvenajām dabas aizsardzības vērtībām – pasaulē apdraudēto grīšļu ķauķi. Burzinas ciema apkārtnē pavērās plašs skats uz dabisku Bebžas ielejas posmu, savukārt Bžostovā tika apmeklēta vieta, kur liellopi katru dienu šķērso upi no ciema uz ganībām un otrādi. Pēdējā brauciena laikā apmeklētā vieta bija mitro pļavu masīvs ar izcilām pļavu putnu ligzdošanas platībām, kurās atrodas lielas melno, baltspārnu un baltvaigu zīriņu kolonijas.

Dabas un sociālekonomiskie apstākļi Polijā ir daudz līdzīgāki mūsējiem, nekā tas ir Nīderlandē, kur projekta darbinieki viesojās iepriekšējā ārvalstu pieredzes apmaiņas braucienā 2011. gada septembrī. Iepazītās pļavu un hidroloģiskā režīma apsaimniekošanas detaļas (piem., krūmu izcelšana ar saknēm, upes šķērsojumu izveide), kā arī pieredze sadarbībā ar zemes īpašniekiem (dažkārt arī ne tik veiksmīga) noderēs turpmākajā apsaimniekošanas darbu plānošanā Dvietes palienē.

Ilze Priedniece

07.06.2012.